-
वि. १ शोक , हर्ष , भय इ० कानी व्याप्त , आर्त , ग्रस्त . २ शारीरिक - मानसिक वेदनांनी पीडित झालेला ; बेचैन ; विव्हळ . हरिणास एक बाण लागतांच व्याकुळ होऊन पडला . ३ मग्न ; लुब्ध ; आपन्न याअर्थी लेखांतून पुढील शब्दांशी संयोग करून वापरतात . हर्ष , आशा , आनंद , क्रोध , काम , चिंता , क्षुधा , इ० ४ ( ल . ) चंचल . प्रतिबंब सूर्य ते व्याकुळ होणे . चंचळ मानसे व्याकुळला । - दावि १७ . ९ .
-
व्याकुल [vyākula] a.
-
. 2 When used in composition it signifies simply Occupied and excited by, and accordingly assumes such words as हर्ष, आशा, आनंद &c., as well as क्रोध, काम, लोभ, मोह, मद, मत्सर, क्षुधा, तृषा, चिंता, भय, शोक &c.,--i. e. words expressive of pleasurable emotion, as well as words expressing pain, disquiet, or disturbance.
-
Agitated, perplexed, bewildered, distracted; शोकव्याकुल, बाष्प˚.
Site Search
Input language: